Ēdiens - piecas maņas, atmiņas un bauda...

Ēdiens skar visas mūsu piecas maņas, kā arī sniedz baudu, uzjundī atmiņas un spēju teleportēties pagātnē.

Šķiet, ka pirmais, kas attiecas uz ēdienu ir, kad ieraugām produktus, tomēr reizēm mēs vispirms sajūtam smaržu un tikai tad instinktīvi sameklējam, kas tā ir smaržojis. Un tad kaut kur pa vidu nāk tauste, kad paņemam sulīgu papriku rokās, noplūcam svaigu rozmarīnu, tas viss rada dažādu maņu sajaukumu. Bērnībā, kad noplūcam zirņu pāksti un izlobām to, zirnīši sabirst plaukstā. Tur ir viss –  smarža, tauste, redze un atmiņa, kas paliek uz visu mūžu. Un tā dzīves laikā ēdiens mūsos paliek, – kā laika, vietas, cilvēku un situāciju atmiņu veicinātājs.

Reizēm ejot pa ielu, mēs jūtam kāda ēdiena smaržu, cenšamies atcerēties, kas tas par ēdienu, kas tās par asociācijām un ļoti bieži caur šo smaržu atmiņu mēs nonākam bērnībā, konkrētā brīdī, notikumā, kad atceramies, kas tā ir smaržojis. Reizēm vienas garšvielas smarža mūs aizved atpakaļ ceļojumā, kur to esam jutuši. Dzerot vīnu, mēs atceramies, kad ar draugiem atpūtāmies pēc spraigas darbdienas, kad virpinām ķiršus, atmiņas mūs pēkšņi aizved bērnībā, kad kāpām ķiršu kokā un pēkšņi mēs jau esam Grieķijā, kur lieli ķirši ķekaros tiek pārdoti līdz ar persikiem, kuru garša mūs aizved pie maza vietējo veikaliņa uz kura rakstīts Super Market, un jau pēkšņi mēs atkal esam mājās un ēdam ķiršus, ko virpinājām plaukstās. Brīdis, kuram jāļaujas, brīdis, kas ļauj uz brīdi teleportēties pagātnē.

Un, protams, ēdienu mēs dzirdam. To dzirdam, kraukšķinot burkānu, kas tik tikko audzis dobē, un vecāsmammas priekšautā noslaucīts, kad griežam kāpostu un tas ar mums runā, kad zupa vārās un burbuļo, kad uz pannas kotletes aizmirstas, arī tās ar mums runā.

Pats ēšanas mirklis mums sniedz baudu. Jā, ļoti bieži savā ikdienā mēs vienkārši paēdam, jo tā ir enerģija, lai mēs varētu funkcionēt un veikt savus dienas darbus, bet reizēm ēdiens ir mirklis – mirklis pašiem ar sevi, ar ģimeni, ar draugiem. Ir dienas, kad vienkāršas maltītes vietā mums gribas sevi iepriecināt. Mēs jaucam smaržas, garšas, dažādas tekstūras, piemeklējam dzērienus un mums maltītē ir iekļautas visas maņas, mūs pārņem miers un pelnīta atpūta, katrs kumoss mūs var aizvest nezināmos domu ceļos, bet tas viss mūsos paliek, lai kādā brīdī negaidīti tās būtu atkal mūsu atmiņas. Reizēm mēs pat nenojaušam, kurā brīdi kāds no šiem maņas indikatoriem nostrādās un iegulsies mūsu atmiņās.

Krāsaini salāti Kiklādu muzejā, ceptas desiņas Dziesmusvētkos, karsta piparmētru tēja Vecrīgas kafejnīcā aukstā ziemā, burgers tiekoties ar draugiem, cukuriņš kaimiņtantes dārzā, cepts siers ar krustbērniem pēc spēļu pēcpusdienas, vienkārša sviestmaize nogurdinoša pārgājiena laikā un ir tik daudz skaistu atmiņu, kas palīdz pārkāpt laika robežas, valstu robežas, sajauc dienu ar nakti, atstājot vien sajūtu mirkli. Mums katram noteikti ir šāda veida atmiņas, kas ļauj uz brīdi aizmirsties un būt kaut kur citur, kaut uz dažām sekundēm...

#garša #tauste #smarža #skaņa #izskats #bauda #atmiņas #nākotne